Lauvas nekad neraud

Sākotnēji viņš ir laisks, sevī iegremdējies lauva, kas, ignorējot apskatītājus - cilvēkus, gūst gandarījumu no viņu vilšanas par savu nekustīgumu… “Liktenīgā sieviete”, ”flirta princese”, ”bērnišķīgā draiskule“ nenostrādā. Toties netīša nožāvāšanās, izstaipīšanās, pēkšņa vēlme ierūkties, vajadzība kustēties, smieties, raudāt – pirmatnējie impulsi, kas ļauj dzīvam organismam būt dabiskam, apliecinās gan dzīvnieciskajā, gan cilvēciskajā dabā. Astras Kacenas maģistra darba izrāde “Lauvas nekad neraud” Jelgavas Studentu Teātrī ir vēstījums par brīvības un mīlestības tematiku - poētisks stāsts ar simboliskiem un reāliem dialogiem, tēliem, psiholoģiski atpazīstamās situācijās kā leģenda par ilgām un uzticēšanos. Tas ir stāsts stāstā caur sapņu estētiku, kurā pārklājas divas realitātes - jauniešu rokansambļa (roks – tā ir brīvība) mēģinājums un zooloģiskā dārza lauvu dzīve, kas transformējas cilvēcisku attiecību modeļos. Darbs kopā ar pievienoto ilustratīvo materiālu ļauj gūt priekštatu ne tikai par izrādes veidošanas paņēmieniem un izmantotajiem izteiksmes līdzekļiem, tas ļauj dzīvi iztēloties pašu izrādi un tās atmosfēru.