Paralēlā zāļu importa ierobežojumi Eiropas Savienībā

Eiropas Savienībā joprojām nepastāv patiesi vienots zāļu tirgus. Dalībvalstu ievērojamās dzīves līmeņa, politisko tradīciju un kultūras atšķirības, kas atspoguļojas arī nacionālajā regulējumā, ir cēlonis būtiskām zāļu cenu atšķirībām, tādējādi radot "labvēlīgu augsni" zāļu paralēlajam importam. Pētījumā vērtēts, vai un kādā veidā ražotājam ir iespējams attaisnot zāļu paralēlā importa ierobežojumus no konkurences tiesību skatupunkta. Tajā cita starpā ir ietverta "Glaxo ēras" judikatūras padziļināta izpēte, no kuras kopsakarā ar saistīto Eiropas Savienības tiesu judikatūru un Eiropas Komisijas lēmumiem, autore identificē pazīmju un kritēriju kopumu, kas ņemams vērā, vērtējot zāļu paralēlā importa ierobežojumus, kas izpaužas kā vienošanās vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma vienpusēja rīcība. Ņemot vērā, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants nenosaka dominējošā stāvokļa "prima facie" ļaunprātīgas rīcības attaisnojamības kritērijus, autore piedāvā samērīguma testu kā juridisko ietvaru konkurences ierobežojumu analīzē. Pētījums būs interesants un noderīgs konkurences tiesību pētniekiem, kā arī praktizējošiem speciālistiem, kas saskaras ar paralēlā importa problemātiku.