Mūsdienu arhitektoniskā izteiksme kultūrvēsturiskā mantojuma kontekstā

Visā cilvēces attīstības vēsturē arhitektūra ir ievērojami mainījusies, katrā periodā sniedzot arvien jaunus, inovatīvus risinājumus, vēsturiskās pieejas novirzot otrajā plānā. Jo laikmetīgāka un tehniski inovatīvāka kļūst arhitektūra, jo lielāku kontrastu tā veido ar vēsturisko arhitektūru. Sabiedrība sākusi jaunā kvalitātē apzināties kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, aktualizējot vēsturiskās un mūsdienu arhitektūras koeksistences harmoniskas līdzāspastāvēšanas jautājumu. Tas nosaka nepieciešamību pēc noteiktas stratēģijas, projektējot kultūrvēsturiskā mantojuma kontekstā. Pētījumā izpētīti normatīvie akti, kas nosaka darbību vēsturiskās apbūves kontekstā pēdējās desmitgadēs, aplūkoti dažādu speciālistu viedokļi par konkrēto tēmu. Darba gaitā veikta vairāku Eiropas mūsdienu arhitektūras piemēru, kas projektēti kultūrvēsturiskā mantojuma kontekstā, analīze, detalizētāk aplūkojot tieši Vecrīgu. Pētījums sniedz rekomendējošus vispārējus norādījumus, kā veicināt mūsdienu arhitektūras veiksmīgu integrāciju vēsturiskajā apbūvē. Praktiski lietojams kā palīgmateriāls arhitektiem, restaurētājiem, kā arī vēsturisko pieminekļu aizsardzības darbiniekiem un projektu pasūtītājiem.