Antinomijas princips vērtībizglītībā

Grāmata „Antinomijas princips vērtībizglītībā” ietver autora pētījumu un atziņas par antinomijas principa izmantošanas iespējām un robežām vērtībizglītībā. Antinomijas jēdziens analizēts vēsturiskajā attīstībā dažādās kultūrās, vērtību sistēmās, filozofijā un zinātnēs (fizikā, sociālajā psiholoģijā, teoloģijā un pedagoģijā). Pēc autora domām, komplementaritātes (papildināmības) principu, kas atklāts fizikā, iespējams attiecināt uz pārmaiņām kultūrā un izglītībā. Izglītības mērķus, vērtības, eksistenciālos jautājumus un mācību satura vienības var strukturēt antinomisku pretstatu veidā. Skolēns vai students mācās šādus pretstatus saskatīt apkārtējā pasaulē un tos analizēt, komplementāri pieņemt abus pretstatus, sintezēt (apvienot) vai noraidīt vienu no pretstatiem. Antinomijas princips palīdz veidot izglītības procesu kā dialogu. Pētījumā apkopota autora vairāk nekā 20 gadu pieredze pedagoģiskajā darbā ar skolēniem, studentiem un skolotājiem – veidojot dažādus mācību un metodiskos līdzekļus un lasot lekcijas vairākās Latvijas augstskolās. Pētījums atspoguļots arī autora maģistra darbā „Antinomijas principa iespējas un robežas vērtībizglītībā” (2006).